Terje Ojavere “Bēgošie akmeņi”

Māksliniece radījusi instalāciju, kurā galvenā loma piešķirta kontrastam starp attēloto un tam šķietami dabiski piemītošajām īpašībām. Laukakmeņi, kurus pierasts uztvert kā monumentālas, masīvas formas, veidoti no viegla materiāla, kas padara tos mobilus, atšķirībā no akmeņu dabiskā stāvokļa.

Terje Ojavera (1955) pieder Igaunijas tēlnieku paaudzei, kas ienāca mākslas dzīvē 20. gadsimta 80. gadu vidū. Lielākoties darbojas monumentālās tēlniecības jomā, veidojusi vairākus nozīmīgus ārtelpu pieminekļus. Klasisko tēlniecības valodu bieži vien apvieno ar paradoksāliem tehniskajiem vai sižetiskajiem risinājumiem.