Olafs Bžeskis “Cilvēka, kurš man nepatika, kritiens”

Darbu grupā “Cilvēka, kurš man nepatika, kritiens” Olafs Bžeskis attēlo mākslas darba radīšanas procesu. Rekonstruējot iedvesmas brīžus, mākslinieks portretē modeļa un mākslinieka, attēlojamā un attēlotāja attiecības, kā arī cenšas notvert un fiksēt tās apziņas un bezapziņas izvēles, kas vispār ļauj kādam radīt mākslas darbu.

Olafa Bžeski (1975) daiļrade sakņojas sirreālās vīzijās, kuras viņš atdzīvina ar filmu, skulptūru un instalāciju palīdzību. Viņa daiļrade ir pilna ar negaidīto, neparasto un nedabisko; pārveidojot un deformējot šķietami labi pazīstamus tēlus un apveidus, Olafa Bžeski iztēle veido gotiski sirreālu māksliniecisko realitāti. Mākslinieks izmanto plašu materiālu klāstu, veido optiskas ilūzijas, vienlaikus pētot attiecības starp cilvēka ķermeni un tās atveidojumu skulpturālā formā. Olafa Bžeski darbu noskaņas veidotas uz bezapziņas radītu emociju slāņiem – primitīvām bailēm, iekāri, nedrošības sajūtu. Vienlaikus viņš atgriežas pie tādas formu valodas, kas saistīta ar tradicionālajiem tēlniecības uzdevumiem, akcentējot apjomu attiecības, formu ilgstamības un zūdamības, stabilitātes un trausluma apvienošanas iespējas. Bžeskis studējis arhitektūru un tēlniecību Vroclavā, vairākus gadus aktīvi rīko personālizstādes visā Eiropā.